Domāju, ka neviens neiebildīs, ka ar izglītības sistēmu Latvijā kaut kas nav kārtībā. Pamatskolā bērni tiek mocīti savstarpējo attiecību risināšanā, morāla un fiziska vardarbība, izlekšana ar modes precēm, kas turpinās arī vidusskolā. Augstskolu absolventi savukārt, domāju, lielākā daļa nestrādā profesijā ko ir apguvuši. Studentu lekciju apmeklējums arī ir zems.

Izglītības sistēmas mērķis.

Dot topošajam valsts pilsonim tās zināšanas un prasmes ar kuru palīdzību, strādājot tiktu radīta pievienotā vērtība. Tātad izglītības iestādei skolojamais jāiepazīstina ar konkrētajām zināšanām un treniņu procesā jānostiprina šīs prasmes. Un tas jāveic iespējami īsākā laikā.

Domāju, ka izglītības iestādei nav jānodarbojas ar personības veidošanu, to jāatstāj ģimenes ziņā un sabiedrības ziņā.

Izglītības sistēmas posmi.

Pamatizglītība - jau pēc nosaukuma var spriest, ka tā nodrošina pamatizglītību. Tas ir tādas zināšanas, kuras jebkuram ir nepieciešamas ikdienas dzīves situācijās. Rakstība, loģika, elementārā matemātika, pamat datoriemaņas, dabaszinātnes (procesi dabā, dzīvā radība, ...), finanšu pamati (nauda, preču aprite, ...). Bez dižiem aprēķiniem, domāju, ka 4 gados to var apgūt.

Vidējā izglītība - pēc nosaukuma var spriest, ka katram otrajam būtu jābūt ar vidējo izglītību. Vidējā pēc secības nebūtu pareizi, jo izglītoties var visu mūžu. Tātad zināšanu līmenis ir jānovieto atbilstoši šai atzīmei. Matemātika, ģeometrija, svešvalodas, bioloģija, fizika, ķīmija, informātika. Šeit jau varētu dalīties skolas pēc profila ar ievirzi kādā no priekšmetiem. Mācību ilgums atkarīgs no katra skolnieka individuāli. Skolotājs vairāk orientējas uz trenēšanu un uzdevumu izpildes kontroli.

Profesionālā izglītība - dod konkrētu profesiju, amatu. Var iestāties gan pēc pamatizglītības iegūšanas, gan vidējās izglītības iegūšanas atkarībā no profesijas. Piemēram, koktēlnieks mācās pēc pamatizglītības un vairāku gadu gaitā attīsta veiklību un iemaņas, līdz pakāpeniski viņa radītie darbi tiek pieprasīti. Radiotehniķis uzsāk mācības pēc atbilstoša līmeņa vidējās izglītības iegūšanas un atkarībā no sekmēm ātrāk vai vēlāk pabeidz un iestājas darbā kādā uzņēmumā.

Augstākā izglītība - jau pēc nosaukuma tā ir augstākā, to iegūst tikai noteikta daļa, gudrāko un motivētāko skolnieku. Profesijas kā tiesneši, ārsti, policisti, kurās darbs turpinās valsts iestādēs vai tiek finansēts no valsts, jāizpilda noteikta studiju programma. Savukārt profesijās, kuras darbs turpinās privātajā sektorā, augstskolās apgūstamajiem priekšmetiem jābūt absolūti pēc brīvas izvēlas. Jo privātais sektors ir pārāk dinamisks, lai tērētu laiku apgūstot lietas, kuras vēlāk nebūs jāizmanto. Pēc analoģijas gribu piemēru: retais piekristu iegādāties komplektu 2 ābolus, krējumu, zeķubikses, sulu, cimdu pāri, auto akumulatoru, lai gan atsevišķi katrs no produktiem ir pieprasīts. Tā ir ar augstāko izglītību šobrīd.

Profesionālajām un augstākajām izglītības iestādēm būtu jānodrošina arī brīva jebkura kursa apguve strādājošajiem, ja darba gaitā rodas nepieciešamība pēc kādām zināšanām.

Fiziskā audzināšana.

Iepriekš neminēju fiziskās aktivitātes, jo ir vairāki iemesli kāpēc to nevar darīt pēc esošās sistēmas. Dažāds fiziskās sagatavotības līmenis. Cilvēkiem ar veselības problēmām un traumām sporta nodarbība mācību procesa vidū ir laika izšķiešana, arī aktīvi sportojošajiem tā ir laika izšķiešana. Pēc fiziskajām aktivitātēm ir nepieciešams noteikts laika brīdis, lai atjaunotos un ar starpbrīdi nepietiek. Katram skolniekam un studentam ir individuālas vēlmes par sportu. Sportot arī nav ieteicams noteiktu laiku pēc ēšanas.

Sociālās zinātnes.

Arī sociālās zinātnes izpaliek salīdzinājumā ar esošo situāciju. Mākslu un mūziku attīsta attiecīgi mūzikas un mākslas skolās. Literatūru katrs lasa pēc savas ieinteresētības, jo ir bezjēdzīgi likt lasīt pieauguša cilvēka darbu skolniekam, kuram vēl nav pieaugušo dzīves pieredzes un skatījums uz dzīvi. Vēsturi apgūst ekskursiju un informatīvo materiālu veidā, nevis datumu iegaumēšanā, par kuriem pētnieki vēl strīdas.

Dienas rituma piemērs

Brokastis.

Ierašanās skolā, noteiktā laika intervālā, piemēram, 30 min, jo tāpat kavē vai ierodas pāragri un ar to ir jārēķinās.

Sākas mācību process, kurš ilgst 2-4 st atkarībā no vecuma.

Pusdienas.

Aktivitātes mūzikā, mākslā, interešu izglītībā, kas var būt kāda priekšmeta padziļināta apguve. 1-2 st.

Sporta aktivitātes. Atkarībā no vēlmēm. 1 - 1.5 st.

došanās mājup

Vakars kopā ar ģimeni.

Dienā var tikt ieplānota arī ekskursija, nometne, pārgājiens, vai kāda cita aktivitāte, kas prasa veselu vai pat vairākas dienas.

Tas ir mans skatījums par bērnu un jauniešu izglītošanu, ņemot vērā novērojumus uzvedībā, motivācijā un reālajā tirgus situācijā.