Pēdējās dienās plašāku sabiedrības uzmanību piesaistījis jautājums par Latvijas Radio finanšu situāciju. Izrādās, ka Ābrama Kļockina vadītā Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) „nav zinājusi” par ilgāku laiku briestošajām naudas problēmām vienā no svarīgākajiem informācijas līdzekļiem, toties tagad samilzušās problēmas tiek minētas kā iemesls, lai nomainītu Latvijas Radio vadību. Tajā pašā laikā Latvijas Radio pārstāvji plašsaziņas līdzekļos apgalvo, ka Kļockinam un viņa komandai situācija bijusi zināma jau sen, turklāt tieši NRTP uzdevums ir rūpēties par valstij piederošo informācijas līdzekļu neatkarību un finansiālo nodrošinājumu.

Šajā situācijā Kļockins koncentrējies nevis uz problēmas risinājuma rašanu – resursu meklēšanu un iespējām ietaupīt, - bet gan izmanto situāciju, lai nomainītu Latvijas Radio līdzšinējo vadību, vietā „bīdot” savu kandidātu Edvīnu Inkēnu. Lai arī daudziem Inkēns atmiņā palicis kā Atmodas laika raidījuma „Labvakar” veidotājs, šīs personas turpmākā darbība rada daudz vairāk jautājumu, kā atbilžu. Tā, piemēram, „Latvijas ceļa” dibinātājs Inkēns ilgāku laiku bijis akcionārs uzņēmumā „Vexoil” (bijusī „Lido nafta”), kura tika apsūdzēta liela mēroga naftas kontrabandā, bet vēlāk kā raidījuma „Nedēļa” veidotājs organizējis t.s. „pedofilijas skandālu”, par kura pasūtītāju presē minēts A.Lembergs. Inkēna vārds parādījies arī Latvenergo „trīs miljonu lietas” un „digitalizācijas afēras” sakarā. Tāpat šī persona atrodama „Parex” bankas mazākuma akcionāru sarakstā, kas ir zīmīgi pēdējo nedēļu notikumu sakarā, kad ar Karginu saistītas aprindas plaši iesaistījušās 13. janvāra notikumu organizēšanā.

Situāciju vēl vairāk apskaidro paša Kļockina personība - par NRTP priekšsēdētāju viņu savulaik izvirzīja tieši Saskaņas centrs, ar kura vadītājiem Jāni Urbanoviču un Nilu Ušakovu viņš ilgu laiku kopā darbojas prokrieviskā „Baltijas foruma” valdē. Savukārt PSRS laikā Kļockins bijis Žurnālistikas katedras vadītājs Latvijas Universitātē – amatā, kurā bez ciešas saites ar drošības komiteju darboties nevarēja. Droši vien tieši tāpēc deviņdesmitajos gados šis pats personāžs, kura tautību nav grūti nojaust, bija iesaistīts zīmīgā skandālā – kā viens no apgāda „Vizītkarte” īpašniekiem viņš izdeva A.Hitlera grāmatu „Main Kampf”. Neilgi pēc šī notikuma sekoja asa Krievijas apmelojumu kampaņa par nacisma atdzimšanu Latvijā.

Katrs atsevišķs notikums var šķist tikai sakritība, bet vērojot pēdējā laika notikumus kopsakarā nepārprotami saskatāma Krievijas specdienestu aktivizēšanās Latvijā, mēģinot izmantot radušos nestabilitāti savas ietekmes nostiprināšanai. Šādos apstākļos nacionālajiem spēkiem jārīkojas vēl pārliecinošāk. Viens no nelieliem darbiem varētu būt portāla „nacionālisti.lv” nostiprināšana, vēl vairāk iesaistot citu organizāciju biedrus neatkarīga latviski orientēta informācijas kanāla veidošanā.

Ivo Rubīns