Ar latviskās un patiesās Vītolu ģimenes uzvaru beigušies LNT dziedošo ģimeņu svētki. Lai cik komerciāli arī nebūtu dziedošo ģimeņu svētku rīkotāju mērķi, tomēr notikums pats par sevi ir bijis pat ļoti nozīmīgs un devis daudz labā mūsu sabiedrībai. Eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas klātbūtne un atbalsts nebija nejaušs. Pat ja nepiekrītu atsevišķām bijušās prezidentes rīcībām, ir nenoliedzams viņas iekšējais spēks, gudrība un intuīcija. Tā arī pateica viņai priekšā, ka šis notikums ir īstais brīdis, lai cilvēkiem nodotu to vēstījumu, ko citos apstākļos izdarīt būtu grūti.

Vītolu ģimenes uzvara bija tas, uz ko klusībā biju cerējis visus šo mēnešus. Esmu drošs, ka pašai ģimenei šī uzvara bija vajadzīga krietni mazāk nekā mums, latviešiem, lai grūtā brīdī paši sev apliecinātu, ka sirds dziļumos joprojām zinām, kur meklējams pareizais ceļš.

Nevaru neatsaukties uz Vītolu tēva vārdiem, ka uzvara jau nav gūta pār kādu citu ģimeni, bet pār sevi pašiem. Tāpēc šajā brīdī likumsakarīgi būtu uzdot jautājumu - vai šo uzvaru varēsim gūt arī visi mēs? Vai spēsim sevī uzturēt to, ko daudzos no mums atklāja vai vismaz spilgtāk izgaismoja Vītoli? Vai spēsim gūt un saglabāt brīvību no pašu vājumiem, no skaudības, no trauksmes, no bailēm, no mantkārības? Vai spēsim rast un saglabāt savu latvisko pašapziņu, skaidrību, mīlestību un ticību savam spēkam pat tad, kad apkārt valda jukas, zākāšanās, neticība un tumsa?

Fināla balsojums zināmā mērā ir laba liecība tam, ka šādu iekšējo uzvaru vēlētos izcīnīt daudzi. Vītolu cīņa (vismaz šī) ir beigusies, bet mums katram un mums visiem kopā tā ir jāturpina katru dienu. Tagad redzam, ka šajā cīņā mēs neesam un nekad nebūsim vieni. Lai neuztveram Vītolus kā glābējus! Lai viņi mums ir kā simbols tam darbam, kas būs jāveic pašiem ar sevi.

Daži vārdi par Vītolu fināla sāncenšiem - Ričiem. Ja es to varētu, ļoti vēlētos atvainoties organizatoru vietā par to, ka Ričiem nedeva iespējas pateikt noslēguma vārdus. Dedzīgā romu tautības ģimene atstāja ārkārtīgi dziļu cieņu ar to piemēru, kuru viņi parādīja daudziem jo daudziem Latvijas cittautiešiem. Jūsu veikums bija nenovērtējama svētku sastāvdaļa visa ģimeniski latviskā raidījuma cikla garumā, un par to liels paldies! Lai Jums veicas turpmākajās dziedošajās gaitās!

Nobeigumā gribētu uz mirkli atgriezties pie tā, ar ko sāku: Vairas Vīķes Freibergas vēstījumu cilvēkiem. Lai arī kādi gudri kungi mums to censtos iestāstīt, mēs neesam ne dumji, ne mazi, ne nevarīgi...

Teju tūkstoš gadus mēs esam dzirdējuši par sevi sliktus vārdus, un tas, protams, nepaliek bez sekām. Varbūt tieši šis tumšais laiks ir īstais brīdis mosties no šīs nevarības sajūtas. Mums ir sava Latvija, sava valoda, sena un bagāta kultūra un ir cilvēki, kas to visu joprojām māk cienīt un turēt augstā godā. Kad to visu atkal centīsies nomētāt dubļiem, tad atcerēsimies, ko un kā dzirdējām Vītolu dziesmās! Tā būs atbilde, kā rīkoties...

Raivis Dzintars
Latvijas Avīze