Trešdien notika Latviešu nacionālistu kluba rīkotā diskusija par tautas vēlēta prezidenta nepieciešamību. Tajā piedalījās partijas „Visu Latvijai" pārstāvis Imants Parādnieks (atgādinām, ka partija izstrādājusi Satversmes grozījumu projektu, ko virzīs tautas nobalsošanai) un Latviešu nacionālistu kluba valdes priekšsēdētājs Jānis Sils.

Visi klātesošie bija vienisprātis, ka nacionāli noskaņots prezidents ar plašākām pilnvarām būtu pozitīvi vērtējams, jo mazinātu Saeimas un tajā pārstāvēto partiju patvaļu, turklāt varētu ierosināt un virzīt dažādus tautai svarīgus uzlabojumus. Uzskatu atšķirības izpaudās jautājumā par to, kā šādu prezidentu iegūt - vai vispirms jābūt spēcīgai nacionālai kustībai un kandidātam, kas ļautu veikt arī nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, vai arī jāveic likumdošanas izmaiņas, ticot, ka nacionālisti tomēr spēs izmantot izveidojušos situāciju un panākt sava kandidāta ievēlēšanu.

Izstrādāto Satversmes grozījumu centrālā doma ir nostiprināt prezidenta pilnvaras, tādējādi radot lielāku līdzsvaru starp Saeimas un prezidenta tiesībām, un mazinot politisko partiju ietekmi uz valsts pārvaldi. Tomēr J.Sils norādīja, ka šāda „jaudīga instrumenta" radīšana bez pārliecības, ka to varēsim izmantot savās interesēs, ir bīstama. Kā pamatojums tam tika piesaukts Rīgas domes vēlēšanu rezultāts, kur latviešu vēlētāju sašķeltība ļāva nonākt pie varas prokrieviski orientētam kandidātam. Prezidenta ievēlēšanas kārtība (vairākās kārtās, izslēdzot mazāku atbalstu ieguvušos kandidātus) negatīva rezultāta iespēju vēl vairāk palielinātu. Šajā sakarā Latviešu nacionālistu kluba valdes priekšsēdētājs aicināja pašlaik resursus virzīt nacionālistu kustības nostiprināšanai, likumdošanas grozīšanai pievēršoties tad, kad būs objektīva pārliecība par savu spēju vēlēšanās uzvarēt.

Partijas „Visu Latvijai" pārstāvis savukārt norādīja, ka referenduma organizēšana būs iespēja gūt atpazīstamību un veikt savu uzskatu propagandu (vēl jo vairāk apstākļos, kad lielākā daļa sabiedrības tautas vēlēta prezidenta ideju atbalsta). Pat ja neizdotos panākt izstrādāto grozījumu apstiprināšanu vai sev labvēlīga kandidāta ievēlēšanu, kopējais rezultāts tomēr būtu pozitīvs. Satversmes grozījumu apstiprināšanas gadījumā tautai būtu iespēja pilnvērtīgāk izvērtēt kandidātus (vienu cilvēku ir vieglāk novērtēt, nekā partiju), tāpēc nacionālistu kandidātam būtu labākas izredzes. Vienlaikus tika norādīts uz problēmu, ka pašreizējie Satversmes grozījumi neparedz prezidenta ievēlēšanas kārtību - to atrunātu atsevišķā likumā, ko pieņemtu Saeima. Tādējādi zūd pārliecība, ka vēlēšanu gaita tiešām būtu taisnīga.

Diskusijā tika panākts vienojošs uzskats, ka nacionālisma ideju uzvaru noteiks nevis varas sadalījums starp dažādām institūcijām, bet gan mūsu pašu spēja panākt kontroli pār šīm institūcijām. Lai arī uzskati par labākajiem taktiskajiem risinājumiem ceļā uz varu joprojām ir dažādi, tautas vēlēta prezidenta jautājuma apspriešana radīja arī vairākus priekšlikumus un precizējumus, kuri varētu tikt iestrādāti Satversmes grozījumu projektā.

Ivo Rubīns