Cienījamā  Izglītības un zinātnes ministre!

Lūdzam Jūsu paskaidrojumu sakarā ar pēkšņo Jūsu vadītās ministrijas nostādnes maiņu jautājumā par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Tiekoties ar partijas „Visu Latvijai!” pārstāvjiem šā gada vasarā, Jūs apliecinājāt gatavību iekļaut šo mācību priekšmetu skolu mācību plānā ar 2010. gadu. Arī uzrunājot vēstures skolotājus šī gada 26. jūnijā, Jūs paudāt ne vien šī jautājuma dziļu izpratni, bet arī mūsu tautas gribu: „Viennozīmīgi iestājos par to, ka Latvijas vēsture Latvijā jāmāca kā atsevišķs mācību priekšmets, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā mēs varam veidot, stiprināt un attīstīt savu latvietību.

Izlasot šā gada 3. oktobra „Dienā" rakstu „Latvijas vēsturi atsevišķi mācīs no 2011. gada", kurā teikts arī, ka vecākajās klasēs to vispār nemācīs, rodas pamatots jautājums, kas ir noteicis Jūsu pārliecības maiņu.

Jūsu padomniece A. Korbe skaidro, ka divu gadu laikā tiks veikti priekšdarbi, lai varētu sagatavoties „jaunās pieejas ieviešanai". Šie priekšdarbi ietverot gan pedagogu sagatavošanu, gan normatīvo dokumentu sakārtošanu, gan atbalsta materiālu izstrādi. Šajā sakarībā lūdzam paskaidrot šādus jautājumus:

1. Vai vēstures skolotāju profesionālais līmenis ir tik zems, ka vajadzīga divu gadu papildus mācīšanās, lai spētu mācīt Latvijas vēsturi kā patstāvīgu priekšmetu?
2. Vai šīs mācīšanās rezultātā skolotāji kārtos eksāmenu Latvijas vēsturē?
3. Vai normatīvo dokumentu sakārtošanai divi gadi nav par daudz ilgs laiks?
4. Konkretizējiet, lūdzu, kādi atbalsta materiāli tiks izstrādāti!

Atgādinām, ka Latvijas vēsturi kā patstāvīgu mācību priekšmetu Latvijas skolās ieviesa 1919. gada martā un mācīja līdz okupācijai. Vairākas latviešu paaudzes vienreizējas vāciešu un divreizējas krievu okupācijas gados patiesu Latvijas vēsturi nav mācījušās. Pēdējais laiks šo priekšmetu atjaunot un ierādīt tam skolu mācību plānā pienākošos vietu.

Partijas „Visu Latvijai!" vārdā

Imants Parādnieks

Partijas „Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētājs