Celies, vadoni, tavi vadāmie brēc pēc tevis!

Kad "Visu Latvijai!" paziņoja, ka vāks parakstus par tiešām prezidenta vēlēšanām, pirmās domas bija noraidošas. Izsakoties iespējami īsi, kas man nepatīk:

1. vadonisms;
2. kā tas īstenotos Latvijā šobrīd;
3. kas tagad notiks.

Nu pagājis kāds laiks, un var spriest, vai neesmu mainījis viedokli.

Neesmu. Saprotu, tas apliecina, ka esmu debils, infantils, sīks šļupstošs kangarēns. Bet tāds es esmu un, jāatzīst, nekaunos. Kā tā?

Ierosinājuma autori uzskata, ka "prezidentālas valsts virziens pašlaik ir vienīgā iespēja, kā pārvarēt kolektīvās bezatbildības haosu politikā":

"Latvijas politikā ir vajadzīgs Saimnieks, kurš spēj pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Lai tas notiktu, ir jāpanāk, ka prezidentu ar krietni plašākām pilnvarām, nekā tas ir šobrīd, ievēl tauta.

Koalīcijas padome kā valsts galvenais lēmējs ir apliecinājusi tikai savu nespēju. Katra partija ir objektīvi ieinteresēta rūpēties par sevi un tā, lai partneriem būtu sliktāk, tas rezultātā noved pie katastrofālām sekām valstī kopumā."

Uzreiz redzams, ka VL nav pārstāvēta Saeimā un valdībā, citādi nepiedēvētu koalīcijas padomei tik lielu nozīmi un netiztēlotu polītiku par nulles summas spēli. Bet tā saukšana pēc Saimnieka... Ja, to darot, ierosinājuma autori domājuši par sevi, tad ir divas iespējas:

• ja kāds iedomājies sevi par Saimnieku, tā ir lielummānija;
• ja kāds vēlas, lai pār viņu valdītu Saimnieks, tā ir gļēvulība un verdziskums.

Otro iespēju aprakstījis Ojārs Vācietis atvilktnes poēmā "Vadoņa augšāmcelšanās":

Ja ierosinājuma autori, aicinot pēc Saimnieka, nav domājuši par sevi, bet citiem, tad uzskata, ka cilvēki nav spējīgi paši lemt savu likteni vai arī nedrīkst to darīt. Te acīmredzot parādās, kāpēc esmu debils un infantils kangarēns - jo uzskatu, ka latviešiem nevajag Saimnieka, bet pašiem jābūt sev par saimniekiem, pašiem jālemj savs liktenis un jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Nevis vienu, bet miljonu saimnieku Latvijai vajag! Ir tāda tautasdziesma:

Ja tev ir savs īpašums, ja tu strādā savā labā, ja tu pats esi sev kungs un kalps - tad Vadonim vietas vairs neatliek. Tāds ir mans ideāls, nevis Vadonis, kas pavēl, kā tev dzīvot; kas pieņem lēmumus un uzņemas atbildību, un tādējādi dara sabiedrību debilu un infantilu; kas apaug ar lišķiem un kukuļotājiem, jo panākumus noteic nevis darbs, bet atbilstība vadonisma priekšrakstiem un tuvība Vadoņa aprindām.

Pat neatkarīgi no attieksmes pret vadonismu VL priekšlikums nav piemērots pašreizējam Latvijas stāvoklim. Jāņa Sila vārdiem:

"Neredzu pašlaik tādu personu, kuru varētu bez bažām atbalstīt šādam amatam. Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, mēs sev uzspiestu situāciju, kad varētu nākties atbalstīt kādu bezmugurkaulnieku tikai tādēļ, ka citādi kompaktā jaunpilsoņu masa ievēlēs kādu Ušakova klonu."

Diemžēl vēlēšanu iznākumi rāda, ka nācionālistiem nav vairākuma. Parlamentārā iekārtā mēs varam ko izdarīt koalīcijās ar citiem grupējumiem, izraugoties tās, kas sniedz lielāko ietekmi un lielākās iespējas gādāt par latviešu lietu. Tādā veidā, piemēram, tēvzemnieki dabūjuši Satversmē, ka valsts valoda un pašvaldību darba valoda ir tikai latviešu un ka nepilsoņiem nebūs pašvaldības vēlēt, un nosargājuši Latviju no jauniem migrantu plūdiem treknos gados. Prezidentālā iekārtā tādas iespējas, ja vispār būs, tad ievērojami mazāk.

Tāpat tiešas prezidenta vēlēšanas neizvedīs Latviju no krizes. Var iebilst, ka saimniecības krize gan ir starptautiska, taču vietējie apstākļi to pastiprinājuši un papildinājuši ar polītiskās sistēmas krizi. Taisnība, tak suns apraksts ne jau Rīgas pils dārzā. Cēlonis ir nācionālisma trūkums latviešu polītiķos - jo nācionālists neizturētos pret Latviju kā pret slaucamu govi.

Bet VL savus nodomus izziņojusi un diez vai atkāpsies. Satversmes grozījumus sagatavot būs viegli, 10tk parakstu savākt - grūti, 1/10 balsstiesīgo iesniedzēju savākt - viegli, nobalsošanā uzvarēt - grūti. Ja viss izdosies, Latvija iegūs apšaubāma labuma valsts iekārtu, ja neizdosies - cilvēki būs izšķieduši savus resursus. Kod, kuŗā pirkstā gribi. Un tad vēl iespējamā sabiedrības vilšanās par iznākumu jebkuŗā gadījumā. Varbūt VL cer ar ierosinājumu gūt labākus panākumus nākamgad Saeimas vēlēšanās. Varbūt tā tiešām var dabūt vairāk balsu, kaut līdzšinējie tiešu prezidenta vēlēšanu projekti (Bojāra Satversme, Zemnieku savienības projekts u.c.) par to neliecina.

Apkopojot un atgriežoties pie sākumā minētiem trīs punktiem:

1. latviešiem nevajag Saimnieka, bet pašiem jābūt sev par saimniekiem. Nevis vienu, bet miljonu saimnieku vajag;
2. ja Latvija tagad tiktu pie Saimnieka, nav nekāda pamata domāt, ka tas būtu labs Saimnieks. Latvijas grūtību cēlonis nav pārāk maza prezidenta loma;
3. ticamākais VL projekta iznākums - liela brēka, maza vilna.

Šīs ir manas, nevis partijas domas. Sestdien tēvzemnieku domes sēdē bija dzirdami dažādi viedokļi, un neņemos prognozēt, kāds varētu būt galīgais. Taču neatkarīgi no tā gan mana, gan, atļaujos vērtēt, tēvzemnieku pārliecība ir un paliek, ka iespējamas viedokļa atšķirības (arī prezidenta vēlēšanu ziņā) ievērojamas ar savstarpēju cieņu un nevar būt šķērslis kopīgam startam Saeimas vēlēšanās. Jo mūs vieno kas pārāks - latviskas Latvijas ideja.