4. septembra vakarā pulciņš vislatviešu devāmies uz Dobeles novada „Pikšām”, lai atzīmētu Kārļa Ulmaņa 132. dzimšanas dienu. Mums piebiedrojās arī „Pikšu” muzeja vadītājs, Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls Gunārs Ulmanis, rakstnieks, Atmodas gadu fotogrāfs Gunārs Birkmanis, „Daugavas vanagu” biedri, latviešu leģionāri Oskars Baltputnis un Oļģerts Cielēns, kā arī Jēkabs un Stefans Dimiteri, kuru izpildītās skaistās dziesmas noteikti vērta vakaru jaukāku.

Tā kā mūsu vidū bija arī prezidenta laikabiedri, varējām klausīties aculiecinieku stāstījumu par viņu. Dzirdējām arī pašu Kārli Ulmani – tiesa gan, audioierakstā, taču runā skartās aktualitātes tādas ir arī šodien. Šķiet, ka, pārraidot šo uzrunu tautai LR1, vienīgo pārsteigumu izraisītu patriotiska valstsvīra parādīšanās, nevis runas tematika...
Ļoti interesantus faktus pavēstīja Gunārs Birkmanis: izrādās, 80tajos gados viņam piedāvāts braukt uz Krieviju fotogrāfēt (it kā) nesen mirušā Kārļa Ulmaņa kapavietu. Līdz tam Ulmanis esot strādājis kādā kolhozā par agronomu...
Vērā ņemamu domu šī vakara gaitā izteica Gunārs Ulmanis: paskatīsimies uz Ulmaņa kārtības kritiķiem; ja ieraugām pērkamus zagļus, kas iztirgojuši savu valsti, vai šādu cilvēku kritika, kas vērsta pret vienu no dižākajiem latviešu valstsvīriem, vispār ir uztverama nopietni?
Skaidrs gan ir viens – pēc septiņdesmit gadiem 21. gadsimta sākums netiks dēvēts ne par Kalvīšlaikiem, ne Godmaņlaikiem, un diez vai kāds svinēs Šlesera dzimšanas dienu...
Paldies jāsaka Imantam Parādniekam par šī visnotaļ interesantā un derīgā vakara organizēšanu, kā arī Gunāram Ulmanim par mūsu visu uzņemšanu.