Pašlaik Latvijā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ir 1 516 097 balsstiesīgi pilsoņi un 357 811 nepilsoņi. No nepilsoņu kopskaita 343 833 ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tātad ir tiesīgi piedalīties vēlēšanās. Tas nozīmē, ka Latvijas vēlētāju kopums vienā mirklī var palielināties gandrīz par 23%.
Ņemot vērā, ka nepilsoņi pārsvarā ir krievvalodīgie, pilnīgi droši var apgalvot, ka viņi balsos par tā dēvētajām krievvalodīgajām partijām ("Saskaņas centru", PCTVL, apvienību "Dzimtene", Osipova partiju u. tml.)

Ņemot vērā, ka nepilsoņi pārsvarā ir krievvalodīgie, pilnīgi droši var apgalvot, ka viņi balsos par tā dēvētajām krievvalodīgajām partijām ("Saskaņas centru", PCTVL, apvienību "Dzimtene", Osipova partiju u. tml.)
9. Saeimas vēlēšanās par krievvalodīgajām partijām balsoja 22,5% vēlētāju. Ja šiem 22,5% pieskaita vēl tikpat daudz un ņem vērā , ka "Saskaņas centrs" bloķējas ar LPP/LC, tad var prognozēt krievvalodīgo partiju uzvaru.
Savukārt vairākās pašvaldībās, ja balsstiesības piešķir visiem konkrētajā pašvaldībā dzīvojošajiem, krievvalodīgās partijas iegūs vēl lielāku ietekmi. Piemēram, Rīgā tas būs izteikti. Nule notikušajās pašvaldību vēlēšanās par krievvalodīgajām partijām balsoja vairāk nekā 37% vēlētāju. Tā kā latviešu partijas ir sadrumstalotas, tad jāņem vērā, ka vēlētāju kopuma krasa palielināšana daudzām tā dēvētājām latviešu partijām vairs neļaus pārvarēt 5% barjeru. Līdz ar to latviešu vēlētājs netieši būs atbalstījis krievvalodīgo partiju nākšanu pie varas.
Visvairāk Latvijas nepilsoņu ir dzimuši laikposmā no 1948. līdz 1962. gadam.

166 jauni pilsoņi...
Otrdien, 21. jūlijā, Ministru kabinets ir ieplānojis naturalizācijas kārtībā pilsonībā uzņemt 166 cilvēkus. 161 no viņiem ir nokārtojis pilsonības iegūšanas eksāmenu, bet pieci ir pilsonības pretendentu nepilngadīgie bērni.
Absolūtais vairākums uz Latvijas pilsonību pretendējušie ir krievvalodīgie, kuri vēlēšanās varētu balsot par tā dēvētajām krievvalodīgajām partijām. 70% pilsonības pretendentu ir krievi, 8% - ukraiņi, 12% - baltkrievi. Pārējie pārsvarā ir lietuvieši un poļi. 31% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% - vidējā, 12% - augstākā izglītība.

Avots: kasjauns.lv