Kārtējie budžeta tēriņu samazinājumi, kuri solās nebūt pēdējie, ir kā asiņošanas apturēšana galvā, uzliekot žņaugu uz kakla; valdība atrisinās budžeta problēmas, bet pilnībā sagraus jau tā vājo Latvijas tautsaimniecību.

Tā vietā, lai būtiskā apjomā samazinātu uzpūstās un neefektīvās valsts pārvaldes izdevumus, tiek domāts par līdzekļu atņemšanu pensionāriem, skolotājiem.

Lai beidzot izdarītu sāpīgo, bet vienīgo šobrīd saprātīgo soli - devalvēt latu, valdībai apņemšanās pietrūkst.

Tāpat kā apziņas, ka krīzes laikā valdībai primārais uzdevums ir stimulēt ekonomiku, nevis izņemt no apgrozības jau tā trūkstošos finansu resursus.

Pašlaik mēs skaudri izjūtam to, ka visus šos gadus ir pietrūcis nacionāla, uz tautas un valsts interesēm balstīta, skatījuma. Ka ilgstoši esam ignorējuši sen pārbaudītas patiesības - nedzīvot uz parāda, veidot uzkrājumus.

Jau tagad ir skaidrs, ka ekonomika, tāpat kā valsts kopumā, mums būs jābūvē no jauna. Un ir pēdējais laiks apzināt īstos pamatus.