Latvijā joprojām pastāv divas izglītības sistēmas ne vien valodnieciski, bet arī saturiski. Starpība starp izglītības saturu un kvalitāti valsts skolās ar latviešu mācību valodu un valsts mazākumtautības, faktiski krievvalodīgajās, skolās ir gana liela. Pašreizējā izglītības sistēma ir gan neefektīva, gan dārga un visumā nav perspektīva. Mēģināšu apskatīt būtiskākās atšķirības.

Bieži vien jūtamas satura atšķirības starp krievu un latviešu skolām. 2000. gadā es absolvēju vienu no tā laika prestižākajām Latvijas krievu skolām - Rīgas Puškina liceju. Kārtojot iestājeksāmenus LU Juridiskajā fakultātē, biju nepatīkami pārsteigts, ka uz vairākiem jautājumiem testā, piemēram, par latviešu literatūru, nevarēju atbildēt, jo krievu skolās latviešu literatūras stundās to neviens nemāca. Vēlāk interesējoties par šo jautājumu, noskaidroju, ka skolu programmas mēdz atšķirties atkarībā no skolas mācībvalodas. Tie, kas kārtojuši līdzīgus testus, noteikti atceras, ka pārbaudījumā ir jautājumi no dažādām nozarēm, kas skar gan Latvijas, gan pasaules ekonomiku, politiku, vēsturi, literatūru vai ir vērsti uz cilvēka prāta spēju pārbaudi. Tādi testi toreiz bija ierasta prakse gan Latvijas, gan ārvalstu augstskolās un pārbauda gan pretendenta spēju orientēties, piemēram, pasaules un arī savas valsts literatūrā, mākslā vai, teiksim, politikā. Šādi dubultie standarti, ka joprojām mācību apjomi un saturs var atšķirties atkarībā no skolas mācībvalodas, tikai traucē skolēnam, konkurējot uz vietām augstskolās. Nerunāju par to, ka cittautiešiem nevajadzētu mācīt dzimto valodu vai literatūru, bet skolas programmai jābūt vienādai neatkarīgi vai skolēns ir latvietis vai cittautietis. Stingri jāuzrauga, lai mācību process notiek saskaņā ar Izglītības ministrijas izstrādāto priekšmetu programmu un pilnā apjomā.

Mazākumtautības skolās ar krievu mācībvalodu dramatiski krītas izglītības kvalitāte. Skolotāju personāls strauji noveco. Jaunu speciālistu sagatavošana ir dārga, esošie skolotāji nevar piemēroties jaunām prasībām, joprojām daudzu speciālistu latviešu valodas prasme ir vāja. Atceros krievu valodas un literatūras skolotāju savā skolā, sieviete, kas iebraukusi Latvijā sešdesmitajos gados, būdama krievu valodas filologs, tā arī nekad nespēja apgūt latviešu valodu. Vai šāds piemērs skolēniem ir pozitīvs? Latvieši bieži brīnās, kāpēc krievu jaunajai paaudzei uzskati un attieksme pret Latviju, latviešu valodu vai kultūru visumā ir līdzīga viņu padomju laikā augušiem vecākiem. Ministrija var noteikt izglītības procesa valodu proporcijas, bet vienalga vai tie ir 60/40, 50/50 vai 90/10, kamēr skolās pasniedz skolotāji, kuri paši ir neapmierināti ar pārmaiņām un veco laiku privilēģiju zaudēšanu, mums pastāvēs divas atšķirīgas izglītības sistēmas ar saviem uzskatiem, vēstures traktējumu un mērķiem.

Abas iepriekšminētās problēmas izveidoja situāciju, ka jau no deviņdesmito gadu sākuma daudzi cittautieši savus bērnus ved latviešu skolās. Nav precīzas statistikas, cik šobrīd ir tādu bērnu latviešu skolās, tomēr pēdējo 15 gadu laikā, katru gadu vidēji piedzimst 65 procenti bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir latvietis. Tajā pašā laikā 2008./2009. mācību gadā vispārizglītojošajās dienas skolās mācās 236 223 bērnu, no kuriem latviešu valodā 173 712, krievu 61 022, bet citās valodās 1 489 bērnu. Tātad, latviešu skolās mācas apmēram 73 procenti, bet krievu - 25 procentu skolēnu, un vismaz piektā daļa bērnu no krievvalodīgām ģimenēm apmeklē latviešu skolas. Tajā pašā laikā Latvija turpina uzturēt izglītību krievu valodā, kas faktiski ir padomju laika mantojums. 25 procentu dēļ tiek tulkotas grāmatas, metodiskie līdzekļi, uzturētas speciālas programmas pedagoģijas augstskolās. Vai nav pienācis laiks visām skolām jau no pirmās klases pasniegt mācību vielu latviešu valodā, saglabājot esošajās krievu skolās speciālas programmas padziļinātai dzimtās valodas un kultūras apguvei?

Ir dzirdēti aicinājumi izmantot Krievijas mācību līdzekļus, apgūstot eksaktās zinātnes. Kā saka, fizika ir politiski neitrāla. Es gan labi atceros, bijušā LR Integrācijas ministra atziņu, ka viņam savulaik bijis līdzīgs piedāvājums Krievijas Federācijas vēstniekam, taču sūtnis atbildēja, ka dāvināt nevis Krievijas vēstures un politikas grāmatas, bet gan matemātiku un fiziku nav ideoloģiski izdevīgi! Mūsdienu izglītības sistēma Latvijā ir sašķelta ne vien valodnieciski, bet, galvenokārt, ideoloģiski, ko veikli izmanto Latvijai nedraudzīgi spēki.

Tuvākie pāris mēneši kļūs par liktenīgiem daudzām lauku skolām. Pārsvarā tās ir latviešu skolas, taču daudzās no tām mācās arī gana liels cittautiešu skaits. Lielai daļai bērnu līdz tuvākajai skolai nu būs jāmēro, iespējams, pat pārdesmit kilometru ceļš – dubļains, ziemā slidens un aizputināts, nedrošs ceļš. Iespējams, daudzu lauku bērnu ģimenes būs spiestas pārcelties tuvāk skolai un pamest laukus, iespējams, daži bērni nemaz neatgriezīsies pirmajā septembrī skolas solā. Tajā pašā laikā Izglītības ministrija turpinās uzturēt dubulto izglītības sistēmu ar milzīgām okupācijas gados celtajām krievu skolām latviešu mazpilsētās. Tajās mācās labi ja divi simti bērnu, taču tiek uzturētas telpas, kas paredzētas tūkstotim. Tāpat turpinās uzturēt pustukšas krievu skolas Latvijas lielpilsētās. Turpinās izdot grāmatas divās valodās, veicinās krievu skolotāju latviešu valodas apguvi. Daudzos tas modina netaisnības sajūtu. Kāpēc tik viegli atsākāmies no latviešu skolām laukos, kuru uzturēšana nekad nav bijusi lēta, bet tās veic ļoti svarīgu funkciju un nodrošina iespēju līdzsvaru starp lauku un pilsētu bērniem? Kāpēc nav jūtama solidaritāte un nevar apvienot, piemēram, vairākas pustukšas lielpilsētu krievu skolas? Kāpēc beidzot neizveidot vienotu izglītības sistēmu ar latviešu mācībvalodu, sevišķi tāpēc, ka jau sen ir skaidrs, krievu izglītība Latvijā ilgi nepastāvēs? Manuprāt, emocionāli to apzinās un ar to jau samierinājušies vairums no krieviem, bet mūsu ierēdņi un politiķi kaut ko vēl domā un pēta. Vienota izglītības sistēma ir izdevīga un nepieciešama gan skolēniem, gan valstij, kurai jāsagatavo jaunu paaudzi Latvijas brīvvalsts, nevis ārzemju darba tirgum!         
 

Dmitrijs Mironovs, uzņēmējs