-
- BLOGS
- 2009-04-26
Kad tad, ja ne tagad
Līdzšinējā režīma bankrots ir traģēdija tiem, kam nav idejas par cita ceļa esamību. Mums, nacionālistiem, tā ir iespēja. Iespēja piedāvāt savu redzējumu par Latvijas valsti un aicināt cilvēkus nākt talkā tās veidošanā.
Laiks ir grūts. Ir skaidrs arī tas, ka vēl nebūt nav sasniegts garīgās un materiālās labklājības zemākais punkts. Un tomēr lielai daļai sabiedrības ir kļuvušas acīmredzamas līdzšinējās varas darbības sekas un tās nespēja piedāvāt risinājumu pašas radītajām problēmām. Sabiedrība beidzot meklē atbildes uz jautājumiem kāpēc tā ir noticis un kā situāciju mainīt. Tas, savukārt, ir priekšnosacījums, lai sāktos lielāka mēroga pārmaiņas.
Apvērsums nenozīmē jaunas taisnīgas un turīgas valsts radīšanu vienā dienā, tāpat kā nav iespējams mirklī nokļūt no vienas zemeslodes puses otrā. Apvērsums ir kustības virziena maiņa, beidzot klīst pa dažādiem maldu ceļiem un uzņemot skaidru virzienu uz mērķi.
Latviskas Latvijas veidošana sākas katrā pašā, tomēr tas nenozīmē norobežošanos no plašākas sabiedriskas darbības. Gluži otrādi - vienošanās kopējam darbam un savējo izvirzīšana visās dzīves jomās ir vienīgais ceļš, kas var mainīt situāciju valstī kopumā. Savulaik tas palīdzēja mazskaitlīgajai Jaunlatviešu grupai pāraugt visas tautas kustībā, kas pamazām noveda līdz Latvijas valsts dibināšanai un izcīnīšanai kaujas laukā.
Arī pašlaik sauklis „atbalsti savējos!" ir tikpat aktuāls. Es neaicinu stāties partijās, bet gan meklēt jebkuru iespēju paust un īstenot nacionālisma idejas (tajā skaitā darbojoties biedrībās, draugu pulkā vai pat vienatnē). Ja darbība partijā veicina tuvošanos ideāliem, tad šāda darbība ir jāatbalsta, bet ja partija kavē šādu ideju īstenošanu vai ar savu darbību tās nomelno, no partijas ir jāizstājas.
Pats esmu nolēmis ievingrināt roku kandidējot Jelgavas pilsētas pašvaldības vēlēšanās no partiju „Visu Latvijai" un „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" apvienotā saraksta, kuru pamatnostādnes man ir pieņemamākās. Iekļūstot domē, gatavojos apzināt pašvaldības iestādēs strādājošos mūsējos un apvienot tos kopējam darbam, lai mainītu situāciju Jelgavā. Ceru, ka mani draugi un paziņas atbalstīs šos centienus un iespēju robežās arī paši piedalīsies. Jeb, kā tur bija Rainim tas teiciens par nevarēšanu un negribēšanu?
Ivo Rubīns
-
- Jaunākais nacionālistu blogos
-
- Jaunākās galerijas








