Čečenu brīvības cīnītāji

Pirms dažām dienām, 16. aprīlī, medijus pāršalca vēsts, ka Krievija nolēmusi pārtraukt "pretterorisma operācijas" Čečenijā.

Promaskaviskais Čečenijas vietvaldis pasteidzās šo dienu pasludināt par svētku dienu. Patiesība gan ir cita; šis paziņojums ir bijis tikai veikls Maskavas tēla veidotāju gājiens, kam ar īstenību ir visai maz kopīgā.

Daudziem paslīdējis garām nepamanīts būtisks precizējums, kurš tika publiskots tās pašas dienas vakarā; operācijas tiks turpinātas Čečenijas kalnu apgabalos un to tiešā tuvumā. Ar šo paziņojumu netieši tika apstiprināts čečenu cīnītāju apgalvojums par to, ka kaujinieki joprojām aktīvi pretdarbojas okupācijas spēkiem vismaz 10 kalnu apgabalos.

Vietā būtu atgādināt, ka konflikts Čečenijā ir tipisks Krievijas imperiālisma paraugs, ka tieši Krievijas spēku iebrukuma radītais gadiem ilgušais haoss un varas vakums būtiski pasliktināja kriminogēno situāciju, kā arī padarīja čečenus par aizvien fanātiskākiem islama sekotājiem.

Krievijas radio "SVOBODA" (svobodanews.ru) norāda, ka sākotnējā Maskavas cīņa ar "seperātistiem" pamazām tika pārvērsta par cīņu ar "teroristiem". Krievija ar savu darbību ir veicinājusi bruņotas pagrīdes veidošanos visā Kaukāza reģionā.

Jau minētais Kreivijas radio arī atgādina, ka joprojām Čečenijā notiek nebeidzami cilvēktiesību pārkāpumi no okupantu un viņiem paklausītgo vietējo struktūru puses. Tiek minēts, ka pēc speciālo spēku un iekšlietu dienestu veiktajām aizturēšanām Čečenijā bez vēsts pazuduši ap 5000 cilvēku. Nemaz jau neskaitot bojā gājušos, sakropļotos un tā tālāk.

Čečenu apbrīnojamais kaujas spars, aizstāvot savu zemi, ir iedvesmojošs piemērs arī mums, latviešiem. Vietā atcerēties, ka Čečenija lieluma ziņā ir kā mūsu Kurzeme. Tomēr tas, kā arī Čečenu nelielais skaits, nav traucējis čečeniem uzvarēt pirmo karu ar Krieviju, kā arī turpināt pretestību jau 10 gadus kopš otrā iebrukuma sākuma.