16. marta frontē – bez pārmaiņām. Jau kuro gadu dzirdam vienu un to pašu argumentu leģionāru atceres pasākumu aizliegšanai. Esot, lūk informācija, parasti „ļoti nopietna” vai „droša”, ka gaidāmas provokācijas.

Šogad DP ir gatava iet vēl tālāk un biedē ar grautiņiem. Bet tad man ir viens jautājums DP vadoņiem un darbiniekiem;

Ja jau reiz operatīvā ceļā esat ieguvuši informāciju, par to, ka kāda cilvēku grupa gatavo nekārtības, vardarbību un grautiņus, tad kur ir problēma šos cilvēkus aizturēt un izolēt? Un vēlams arī darīt zināmus publiski – lai zinām šo „varoņu” vārdus.

Ja, savukārt, aizturēšana nenotiek, tad ir tikai divas iespējas –vai nu jūs, kungi, blefojat, vai arī nepildat dienesta pienākumus! Pat, ja ir problēmas ar drošiem pierādījumiem, ne man jūs mācīt, ka iemeslu aizturēšanai vienmēr var atrast.

Nē, kļūdos – vēl ir arī trešā: valdošā elite un tās specdienesti paši ir ieinteresēti grautiņu sarīkošanā, lai diskreditētu nacionāli domājošos latviešus.

Ja aizturētu provokatorus, ja tādi ir vispār zināmi, tad taču nebūtu iemesla aizliegt gājienu. Vai ne?

No tā var secināt vispārzināmu faktu; atceres gājiena nesaskaņošana ir politiski motivēts solis, kam nav nekā kopīga ar drošības interesēm.

Jānis Sils

Vēstures fakti par latviešu leģionu >>>