Ne reizi vien nācies dzirdēt jautājumu ar nelielu pārmetuma pieskaņu: „Kā iet kopā Tuvcīņas skola/Tēvijas sargu patriotiskā nostāja ar faktu, ka tuvcīņas apmācībā tiek izmantota Krievijā radītā Kadočņikova sistēma?”

Atbilde patiesībā ir ļoti vienkārša un formulējama ar pretjautājumu: „Vai patriotisks latvietis savas zemes aizstāvēšanā drīkst izmantot Krievijā ražotu ieroci?” Tomēr, skaidrības labad, paskaidrosim savu pozīciju nedaudz sīkāk.

Sāksim ar to, ka TS/TS savās tuvcīņas nodarbībās apgūst militāro tuvcīņu. Tā ir unikāla, jo ir vienīgā Latvijā izveidotā sistēma, un tajā Kadočņikova sistēma ir tikai viens no, kaut arī nenoliedzami  svarīgiem, elementiem. Militārās tuvcīņas izveidotājs ir Egils Helmanis, viņš ieguvis ne tikai Kadočņikova, bet arī virkni citu cīņas skolu diplomu un sasniedzis meistarības pakāpi arī austrumu cīņās. Militārā tuvcīņa veidota, izejot no galvenā mērķa: sistēmai jābūt reāliem cīņas apstākļiem piemērotai.

Ja sīkāk iztirzājam pašu Kadočņikova sistēmu, tad jāpiezīmē, ka tā radīta no Krievijas speciālo spēku apmācību programmām, kā arī studējot dažādas austrumu cīņu tehnikas. Unikāla tā ir ar to, ka ikvienu kustību pamato ar biomehānikas, fizikas un ģeometrijas likumībām, kas ļauj daudz efektīvāk reaģēt mainīgās situācijās. No latviešu viedokļa nav mazsvarīgi, ka viens no pamatprincipiem tajā ir prasme cīnīties vienam pret pārspēku.

Egils Helmanis ir vienīgais unikālās Kadočņikova sistēmas lietpratējs ārpus Krievijas,  un tā ir liela veiksme latviešiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka E.Helmanis savas zināšanas nolēmis tālāk nodot tieši nacionāli domājošajiem. Mēs varam justies lepni par to, ka tuvcīņas prasmes, kas ir ierocis, vajadzības gadījumā varam pavērst pret tā radītājiem, kuri šo ieroci radījuši, lai nodrošinātu savu pārākumu. Tā ir Krievijas problēma, ka viņi nav spējuši nosargāt savas zināšanas un prasmes. Mēs par to varam tikai priecāties un justies ieguvēji.

Edgars Dārznieks