Katram no mums ir uzvārds. Citam latvisks, piemēram, Kārkliņš, Zariņš, Lapiņš, Zaķis, Kurmis, Bērziņš utt., citam ne tik latvisks – Sleže, Ikše, Logins, Zeps u.c. Paši pirmie uzvārdi pasaulē būtu meklējami ļoti sirmā senatnē, daudzus simtus gadus p.m.ē. Tāpēc pateikt, kāds ir bijis pats pirmais uzvārds, ir neiespējami.

Tomēr senākos uzvārdus var pamanīt, pārlapojot vēstures grāmatas, kur var iezīmēt imperatoru un valdnieku dzimtas. Uzvārdi galvenokārt veidojās no dzīvesvietas, nodarbošanās un personas īpašībām, tēva vārda, dzimtas vārda u.c. personu raksturojošiem vārdiem.
Latvijā uzvārdi parādījās līdz ar vācu ienākšanu Livonijā. Sākotnēji tie bija vācu baronu dzimtām, bet vēlāk parādījās arī pilsētniekiem un brīvajiem zemniekiem. Dzimtļaudīm uzvārdu nebija. Parasti dzimtzemniekus atpazina pēc māju nosaukuma, rakstura īpašībām vai nodarbošanās, un vienas muižas robežās viens otru jau pazina pēc šīm iezīmēm.
Līdz ar dzimtzemnieku brīvlaišanu (pēc 1819. gada), zemnieki drīkstēja brīvi pārvietoties starp muižām, un tāpēc varēja rasties problēmas ar personas identifikāciju un pierakstīšanu muižu dokumentos. Šo iemeslu dēļ zemniekiem obligāti vajadzēja pieņemt sev uzvārdu. Pirmās uzvārda došanas norisinājās Vidzemē no 1822.-1826. gadam.
Sākotnēji uzvārdu došana un pārmantošana bija interesanta: uzvārdu varēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt savu uzvārdu. Brāļi drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu arī tad, ja tēvs (dzimtas vecākais) bija miris.
Uzvārda izcelsmi var atrast sākot ar tautas skaitīšanu 1826. gadā Vidzemē un 1834. gadu Kurzemē, Zemgalē. Uzvārdu saraksti parasti atrodas revīzijas grāmatas sākumā, kur ir norādīts uzvārds, personas ar šo uzvārdu, kā arī ģimenes numurs, pēc kura var atrast personas iepriekšējā tautas skaitīšanā (1816. gadā), kad vēl uzvārdu zemniekiem nebija.
Uzvārdu zemniekam vajadzēja izvēlēties pašam, un tas nedrīkstēja būt kārtai neatbilstošs uzvārds: vācu muižnieku, dzimtas uzvārds vai arī slavena cilvēka/dzimtas uzvārds. Ļaudis tika mudināti izvēlēties latviskus vārdus.
Galvenie uzvārdu izcelsme veidi ir:

• Vietvārdi. Par uzvārdu izvēlējās māju nosaukumu vai tuvākās vietas nosaukumu.
• Lauku vide un daba: Putniņš, Žagata, Ozoliņš, Krūmiņš utt.;
• Svešvārdi, tēva vārds: Jēkabsons, Pētersons, Neilands, Lembergs;
• Profesija un nodarbošanās: Kalējs, Mūrnieks,;
• Dubultie uzvārdi: Dauge-Daugava, Rieksta-Riekstiņa;
• Cilvēku raksturojošas īpašības: Strups, Resnis, Zilgalvis u.c.;
• Cilvēku vārdi: Valters, Miķelis;
• Tautības: Krievs, Lībis, Letis u.c.

Citāts no Gatartas pagasta Juriņu novada pagasta tiesas protokola, kurā minēti gan ļaužu vecie vārdi, gan jaunie uzvārdi:
„11. novem 1822
Tiesas vīri kuri spriede:
Visi tiesas vīri bija sanākuši.
Kuri kādu sūdzēšanu pie tiesas nes:
Valsts vecākie uzdeve pie tiesas: ka pēc pavēlēšanas no 30 september, esot
sanākuši tie saimnieki no Juriņu pagastu, un uzdeve savus līdz šai dienai
pārdomātus un priekš bērnu bērniem izmeklētus jaunus uzvārdus.
Tiesas spriedums:
1822: To 11–to november
Uz brīvestību saimnieku jaunie uzvārdi:
1. Arešu Pēteram ir Tuturs
2. – – Jēkopam – Mallums
3. Dūķu Juram – Ezera Gailis
4. Naucu Bērtulam – (Bernahrt) Bernhards
5. Arešu Jānam ir Kļavīts
6. Jesku Jānam – Popels
7. – – Bērtulam – Smekš
8. Arešu Matīsam – Kļavīts
9. Tabin Jānam mežu sargam – (Pēterson) Peterson
10. Baišu Pēteram – Bērzīts”.