Kas spīdēja, kas vizēja
Viņā kalna galiņā?
Tur stāvēja Dieva dēli,
Kumeliņus seglojot.
Tie nebija Dieva dēli,
Tie bij’ mūsu bāleliņi;
Tie bij’ mūsu bāleliņi,
Mūsu stalti karavīri.

Karavīrs nes gaismu tumsā.
Mēness - karavīra simbols, jo nes gaismu naktī (netaisnībā, haosā). Nelieši nevar būt karavīri, jo tie ir tumsas sastāvdaļas, pret kurām karavīrs cīnās. 

Karavīra ceļš ir cīņas ceļš. Karavīrs cīnās par taisnību.
Karavīrs atbrīvo vidi jaunam sākumam, dzīvībai un attīstībai. Karavīrs nebēg un nepadodas, jo kara mērķis ir taisnības uzvara. Līdzeklis ir varonība (vīrs - varonis sanskritā).

Karavīrs cīnās mīlestības un pienākuma dēļ, algotnis cīnās laupījuma daļas dēļ. Karavīrs ziedojas, jo tas viņu tuvina mērķim, bet algotnis nav spējīgs ziedoties, jo viņa mērķis ir savtīgs.

Uzvar tas, kas paliek nepārspēts.

Karavīrs nogalina tad, kad citādi nevar, slepkava nogalina tad, kad to darīt nedrīkst.

Karš ir briesmīgs, bet netaisnīgs miers - vēl briesmīgāks. Taisnības un netaisnības sadursme ir dabiska, bet netaisnības uzvara šajā cīņā ir pilnīgi pretdabiska. 

Karš ir sadursme. Taisnīgs karš ir patiesības karš pret netaisnību - aizsargāšanās un atbrīvošanās karš, karš par pavardiem un svētnīcām.

Tautas interesēs ir vienīgi taisnīgs karš. Karavīra un viņa tautas intereses nav nodalāmas.

No cīņas nav iespējams aiziet - to var tikai attālināt. Vietā un laikā nelietoti ieroči noved pie cīņas neizdevīgākos apstākļos - zem svešiem karogiem un ar lielākiem upuriem.

Latviešu vīrs nevar nebūt karavīrs. Laika gaitā mainās līdzekļi, bet karavīrs paliek. Tāpat kā nav nākotnes tautai, kuras sievietes atsakās būt mātes, nav nākotnes arī tai tautai, kuras vīrieši atsakās būt karavīri.

Tauta, kas nedomā par drošību, pazaudē galvu.

Sabiedrotie var būt kara biedri un ieroču biedri. Kara biedrus vieno kopējs mērķis, ieroču biedrus vieno kopēji līdzekļi, bet mērķi ir atšķirīgi un pat pretrunīgi.

Varonis ir tas, kas izdarījis visu sava pienākuma izpildīšanai. Varoņu godināšana veido dzīvo saiti ar pagātnes uzvarām un rāda virzību nākotnē.

Tauta, kas aizmirst savus varoņus, zaudē vēsturisko apziņu un identitāti.
Katrs, kurš cīnījies tautas interesēs - par tās pavardiem un svētnīcām -, ir pelnījis godināšanu.

Cīņa ir brīva cilvēka ceļš. Brīvība ir karavīra mērķis. Brīvība ir iespēja būt pašam. Tautas brīvība ir netraucētas attīstības iespēja. Brīvība ir atbildība.
To, kurš piespiests cīnīties, nevar uzskatīt par brīvu cilvēku.

Karavīra uzdevums ir aizsargāt, mazināt iznīcības apmērus. 

Karavīra gods ir viņa cīņas mēraukla. 
Karavīra galvenais ierocis ir prāts. Ieroču izvēle atkarīga no kaujas veida. Kari ir dažādi, ieroči ir dažādi. Cīņas veidi ir dažādi. Karavīra gods un galvenie ieroči paliek nemainīgi. 

Ivo Rubīns, Jānis Sils