Skatīt fotogaleriju >

Brāļi, brāļi, Liela diena,

Kur kārsim šūpolīt’?

Zeltīts auga ozoliņis

Saules taka maliņā.

Kad saule debesu kalnā pakāpusies tiktāl, ka gaismas ilgums spēj pārspēt tumsu, klāt Lielā diena, ko latvieši tradicionāli atzīmē ar šūpošanos (tā simbolizē kustību, atmošanos, iezīmē saules veiktā loka daļu), olu krāsošanu (ola – aplis – saule) un, protams, saules godināšanu ar dziesmām.

Svētdienas rītā jau sešos Kauguru Vīnkalnu māju pagalmā iešūpoja vairākas automašīnas, kas atveda saulītes sagaidītājus no Rīgas (Pērkonieši), Valmieras (Griezes) un Mūrmuižas (Stutes), bija arī Beverīnas draudzes dievturi un citi latviešu seno tradīciju glabātāji. Daudz jauniešu un bērnu, kuriem ģimenē audzināta cieņa pret savu senču mantojumu. 

Lieldienas rītā priekš saules jāuzkāpj kalnā un jāskatās, kā saule šūpojas, tad visu gadu ir bagāts.

Vienubrīd likās, ka mākoņos parādās plaisa, kad aicinājām saulīti spīguļot, tomēr tās šūpošanos neredzēju. No krīzes bedres nebūsim tikuši laukā…

Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels. Turklāt, ja mazgājas pretsaules straumē, tad esot gaišs prāts un pats mundrs kā strautiņš.

Sameklējuši pieejamu vietu upes līkumā pret rītiem, mazgājām acis, Miegupē atstādami ziemas miegu un kūtrumu.

Kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvārkšņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu un otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties. Puiši allaž mēdz Lieldienās meitas jo augsti izšūpot, par ko tie kā atalgojumu $saņem skaisti krāsotas olas. Olas vārījām un krāsojām uz vietas ugunskurā.

Ar olu sišanos pareģo dzīves ilgumu, nodrošina zirgu brangumu (mūsdienās – auto izturību sagandētajos Latvijas ceļos), bet olu ēšana vairo ražu.

Kas olu bez sāls ēd, tas daudz melos. (Deputāti, lūdzu!)

Arī dziedājām, dancojām, gājām rotaļās. Vēlējām labu sev, savai ģimenei, tautai, ugunij ziedodami graudus, sāli, maizi, tāpēc atvadoties zinājām, ka gads būs labs kā Vīnkalnu saimniekiem Uldim un Zandai Žentiņiem, tā ciemiņiem, kurus viņi ar gādību uzņēma.

Atskatu sagatavoja Valmieras dievturu Beverīnas draudzes vadītājs Uldis Punkstiņš.