„Visu Latvijai!” ilgus gadus ir bijusi ārpusparlamentārs politiskais spēks, ar ierobežotām iespējām tieši ietekmēt likumdevēja darbu. Taču Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK izveidošana un 8 tās deputātu iekļūšana Saeimā situāciju ir mainījusi – beidzot mums ir tikusi dota iespēja savas idejas aizstāvēt arī no likumdevēja tribīnes. Vienlaikus tas uzliek arī lielāku atbildību, jo tieši ar mums daudzi latvieši saista cerības par latviskākas, taisnīgākas un pārtikušākas Latvijas veidošanu. Tāpēc ir svarīgi pilnvērtīgi izmantot tās iespējas, kuras vēlētāji mums ir devuši.

Lai izvērtētu, cik labi tas mums izdevies, piedāvājam nelielu ieskatu tajā, ko Nacionālās apvienības Saeimas frakcija šajās pirmajās 100 darba dienās ir paveikusi. Uzreiz jānorāda, ka daudzus darbus nav bijis iespējams paveikt līdz galam, jo tiem nav bijis Saeimas vairākuma atbalsta. Taču ar to mēs jau rēķinājāmies – bija skaidrs, ka esošā elite nebūs gatava atbalstīt pārmaiņas, kas izjauktu viņiem tik izdevīgo lietu kārtību Latvijas politikā. Jauni, patriotiski, enerģiski un ārpussistēmiski domājoši politiķi valdošajai elitei ir ne vien neērti, bet pat bīstami. Tāpēc pretdarbība bija paredzama. Taču tā mūs nav atturējusi no tautas un valsts attīstībai nepieciešamu izmaiņu piedāvāšanas un aizstāvēšanas. Lai tad pilsoņi tālāk vērtē ...

Statistiski mūsu darbs izskatījies šādi: 7 iesniegti likumprojekti, 2 iesniegti lēmumu projekti, vairāk nekā 50 priekšlikumi 20 likumprojektos, 1 deputātu jautājums Ministru prezidentam, kā arī 3 frakcijas tikšanās ar ministriem.

Iesniegtie likumprojekti:

– Grozījumi Imigrācijas likumā, kas vērsti uz to, lai atceltu pazemojošo kārtību, ka ārzemnieki par naudu var būtībā nopirkt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā. Diemžēl Saeimas vairākums minēto grozījumu projektu ir noraidījis jau divreiz.

– Grozījumi Pilsonības likumā, kas pieļautu dubultpilsonību ar ES un NATO dalībvalstīm, Šveici, Austrāliju un Brazīliju (citās valstīs dzīvojošajiem latviešiem ļaujot iegūt Latvijas pilsonību, atsakoties no esošās pilsonības) un ļautu ārzemju latviešiem nezaudēt pilsonisko saikni ar Latviju. Šobrīd Saeima ir nodevusi iesniegto grozījumu projektu Saeimas Juridiskajai komisijai, kur drīzumā gaidāma tā apspriešana.

– Grozījumi Darba likumā, kas vērsti uz to, lai Latvijas darba tirgū ierobežotu nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu no darba ņēmējiem. Saeimas vairākums noraidīja pat šo grozījumu nodošanu komisijām, tomēr Nacionālā apvienība tos ir iesniegusi no jauna un centīsies panākt to pieņemšanu.

– Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, saskaņā ar kuriem masu mediju dibinātājiem tiktu noteikts pienākums reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem – līdz 2011. gada 1. jūlijam, atklāt to īpašniekus – patiesā labuma guvējus, kā arī ziņot Uzņēmumu reģistram par visām izmaiņām to īpašnieku sastāvā. Saeimas vairākums noraidīja pat šo grozījumu nodošanu komisijām.

– Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kuros piedāvāts samazināt partijām atļauto maksimālo ziedojumu summu no 100 uz 50 minimālajām mēnešalgām (10’000 latu) gadā, kā arī samazināt priekšvēlēšanu izdevumu griestus un iekļaut tajos arī vairākas izdevumu kategorijas, kas šobrīd netiek ierobežotas. Diemžēl arī šo grozījumu nodošanu komisijām Saeimas vairākums noraidīja.

– Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegti Grozījumi Saeimas kārtības rullī, lai noteiktu kārtību, kādā deputāts var tikt izslēgts no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.

– Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegti Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, lai dubultotu ikgadējo nodokli par vienu azartspēļu automātu, kuri valsts budžetā dotu papildus aptuveni 9 miljonus latu un pašvaldību budžetos vēl aptuveni 3 miljonus latu gadā.

Iesniegtie priekšlikumi:

Daudzi no iesniegtajiem priekšlikumiem saistīti ar 2011. gada valsts budžeta paketes likumprojektiem un tie ir apkopoti rakstā „Nacionālās apvienības priekšlikumi ar 2011. gada valsts budžetu saistītajos likumos”. Jānorāda, ka mums izdevās panākt valsts dotācijas piešķiršanu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai (katrai pa 5000 Ls), kā arī palielināt dotāciju Latvijas Politiski represēto apvienībai (par 3400 Ls). Tāpat, lai gan valdošā koalīcija tobrīd noraidīja mūsu priekšlikumus par „reversā PVN” sistēmas piemērošanu būvniecībā un finanšu stabilitātes nodevas palielināšanu bankām, šobrīd šīs mūsu idejas aktīvi tiek apspriestas, gatavojot 2011. gada budžeta grozījumus.

No citiem iesniegtajiem priekšlikumiem īpaši pieminami:
– priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ievērojami palielinātu naudas sodus par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpšanu (tajā skaitā ieviešot atbildību arī juridiskajām personām) – šos priekšlikumus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja, taču turpmāka to virzība no valdošās koalīcijas puses tiek novilcināta;
– priekšlikums grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, saskaņā ar kuru, turpmāk kandidēšanai uz Eiropas Parlamenta deputāta amatu tiktu noteikti tādi paši ierobežojumi, kādi ir noteikti kandidēšanai uz Saeimu (lai EP nevarētu ievēlēt cilvēkus, kas aktīvi cīnījušies pret Latvijas neatkarību) – šo priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja;
– priekšlikumi grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, saskaņā ar kuriem turpmāk 16.marts tiktu atzīmēts kā „Latviešu nacionālo karavīru diena”, 4. maijs būtu „Neatkarības deklarācijas diena”, bet 21. augusts „Neatkarības atjaunošanas diena” – visus šos priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja, bet Saeimas sēdē par tiem vēl nav lemts.

Iesniegtie lēmumu projekti:

– Saeimas lēmuma projekts, kas nosoda izrēķināšanos ar opozīciju Minskā, Neatkarības laukumā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām – Saeima ilgi vilcinājās pieņemt jebkādu nostāju šajā jautājumā un galu galā viedokli pauda tikai Ārlietu komisija, bet ne Saeima kopumā;

– Saeimas lēmuma projekts Par deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva, pamatojoties uz to, ka pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas ir konstatēts, ka deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai – Saeima nodeva lēmuma projektu Juridiskajai komisijai, kur ir izveidota speciāla darba grupa šādu situāciju noregulēšanai Saeimas kārtības rullī.

Deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim saistīts ar komisijas, kura strādāja pie PSRS okupācijas seku novērtēšanas, iespējamo darbības atjaunošanu (tā tika izveidota 2005. gadā un 2009. gadā ekonomiskās krīzes dēļ tās darbība tika apturēta īsi pirms darba pabeigšanas pie pētāmajiem jautājumiem) – Ministru prezidents ir sniedzis rakstisku atbildi, ka 2011. gadā komisijas darbība netiks atjaunota, un tuvākajās dienās ir gaidāma speciāla Saeimas sēde šim jautājumam.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija šajā laikā ir aicinājusi uz oficiālu tikšanos trīs ministrus:
– Finanšu ministru Andri Vilku par 2011. gada valsts budžetu;
– Satiksmes ministru Uldi Auguli par izteikumiem, ka „Maskavas ātrvilciena projekts ir prioritārs attiecībā pret „Rail Baltica” dzelzsceļa savienojumu ar Rietumeiropu”, kā arī situāciju ar „Air Baltic” un baumām par LMT un Lattelecom iespējamo privatizāciju;
– Kultūras ministri Sarmīti Ēlerti par integrācijas, repatriācijas, kultūras pieejamības un citiem jautājumiem.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija ir izveidojusi detalizētu darba plānu, kurā ietverti gan ilgtermiņa uzdevumi, kas būs aktuāli visu Saeimas sasaukuma laiku, gan arī konkrēti īstermiņa uzdevumi. Nozīmīgākie ilgtermiņa jautājumi ir demogrāfija, kur izveidota sekmīga sadarbība ar Nākotnes fondu, apzinot darāmos darbus, enerģētika, kur plānotie darbi ietver atbalstu plašākai vietējo resursu izmantošanai un atbalsta pasākumus energoefektivitātei, valsts valodas nostiprināšana, augstskolu, veselības aprūpes un daudzi citi jautājumi. Nacionālā apvienība savus priekšlikumus izstrādā sadarbībā ar nozaru ekspertiem un nevalstiskām organizācijām. Šī sadarbība, kas sekmīgi uzsākta pirmajās 100 dienās, turpmāk tiks attīstīta plašāk.

Katrs frakcijas deputāts šajā laikā veicis arī individuālu darbu gan savās komisijās, gan tiekoties ar nozaru profesionāļiem un vēlētājiem, par ko deputāti jau informējuši vai pēc pieprasījuma informēs jebkuru interesentu. Ar detalizētāku atskaiti klātienē būs iespēja iepazīties arī 17. februārī 18:00 Kara muzejā, kur Nacionālās apvienības deputāti informēs par paveikto un atbildēs uz interesentu jautājumiem.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija


Informāciju apkopoja frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks