Matīsa Gricmaņa jaunākā raksta komentāros aizsākusies diskusija par jēdzienu "gods". Šis ir viens no jēdzieniem, ko lietojam, dziļāk nepadomājot par tā būtību. Atļaušos nepiekrist domai, ka tas nav definējams. Patiesībā, protams, ka apzināmies tā aptuveno nozīmi, jo ikdienas lietojums uz to norāda. Mēs dzirdam par goda aizskaršanu, sakām, ka kāds rīkojies godīgi vai negodīgi, lietojam izteicienus "tikt mātes godā", "ģimenes godi", "gods kalpot Latvijai!".

Un tomēr. It bieži jaucam "godu" ar "cieņu", jo abi jēdzieni ir cieši saistīti.

Gods, manuprāt, ir definējams kā sabiedriskais stāvoklis vai sociālā loma, kuras pamatpazīme ir atbilstoši noteiktu pienākumu pildīšana un noteikta apjoma tiesības. Piemēram, ja sakām, ka policists ir rīkojies negodīgi, saprotam, ka viņš nav pildījis savu pienākumu - aizturējis noziedznieku. Ja sakām, ka tas vai cits politiķis ir negodīgs, saprotam, ka viņš ir rūpējies par savu, nevis kopīgo labumu utt. 

Cieņa, savukārt ir attieksme, ko izpelnās tas, kurš "tur godu" - pēc labākās sirdsapziņas pilda savus pienākumus, atbilstoši ieņemtajai vietai sabiedrībā, attiecībās ar apkārtējiem.  Ja es vai kāds cits ir rīkojies NEgodīgi, tad gluži loģiski saņem apkārējo NEcieņu.

Interesanti, ka angļu “God”, krievu “год” un mūsu “gods” kā vienotas izcelsmes vārdi, katrs norāda uz citu jēdziena aspektu, tādējādi ļaujot plašāk un dziļāk izprast tā būtību. Apvienojot minēto vārdu nozīmes un izraisītās asociācijas, varētu teikt, ka gods ir Dieva noliktās kārtības atzīšana un tai atbilstoša rīcība, kā arī Dabas un Laika ritējuma apzināšanās.