Maija 2009-11-19 12:28
Brīnišķīga intervija. Paldies Anna.

Viesturs 2009-11-19 12:35
Visu cieņu!

ķēniņš 2009-11-19 13:30
Tikai dzivojot svešumā, var ar laiku izjust ilgas pēc dzimtenes.

Jānis Liepiņš 2009-11-19 14:01
Brīvās Latvijas un Dzimtenes Balss garā sacerēti raksti lasītājiem jaukuši galvu, radot izjūtas, ka atgriešanās tēvzemē tēlojama operetiski. Te ir paraugs citādam lūkojumam uz ļoti smagu procesu, kas vājiem cilvēkiem nemaz nav pa spēkam. Reizē raksts ir protests pret Urbanoviča prasību Dombrovskim Latviju neatzīt par latviešu zemi.

2009-11-19 16:55
Paldies par spēcinošiem vārdiem!

Prieks 2009-11-19 19:29
No sirds vēlu: lai Vitas ģimenei Latvija allaž ir vissvarīgākā un mīļākā(\"te zemes vidus, kur es stāvu\")!

petris 2009-11-19 23:11
Propogandas raksts ar novirzi,lai latviets nevilktos prom no savas zemes,bet nu par pazemošanos kristietībā vai pazemību ir pavisam,kas atšķirigs,ta ka nejaukt olu ar Dieva davanu,ne vienmēr clvēki saprot,kur ir jābūt pazemigam vai zemoties,zemonieties un liekties var jebkā priekšā,kaut desas,šņabja,idioloģijas unvel nezin kadu dzives labumu dēļ un tieši tas jau arī ir nelbais,kas tevi latviet grib piespiest zemoties niecības priekšā pārejošu vērtib dēļ, te jau arī ir cilvēka piemērs,ka gars liek kustēties un nesamierināties ar vietu,kur esi dzīvē iemests,bet doties tur,kur sirds velk,tas ir labi ja cilvekiem sirdspieder pie dzimtenes,TēVUZEMES,jo neba visi,kas piedzimst musu zemē ,kļūst patiesi piederīgi mūsu valstij,kad nonāc svešā vidē,tad ari saproti,ka savs zemes pleķītis,sava dzimtene,Tēvuzeme ir visujaukākā,ha,ha,ha veiksmi turpmākajos ceļos!

Jānis 2009-11-21 11:02
Vita ir ļotim stipra sieviete, malacis! Mani šis stāsts ļoti aizkustināja! Vēlu viņas ģimenei vislabāko!

Līdums 2009-11-24 12:49
Paldies, ka atgriezies.

Antra 2010-01-02 13:09
Vita- paldies par tavu sirdsdegsmi un drosmi būt Latvietei!
Domāju, ka mums ir ko mācīties no šādiem cilvēkiem!