Miervaldis 2009-02-05 18:47
Patreizējā ekonomiskā krīze valstī ir radusies no tā, ka tie neočekisti ir saraušies tik daudz naudas, kas ir pārī, par augstu, viņu pelnītajam.

Vai nu tā ir? 2009-02-05 21:12
Pašreizējo krīzi radījuši daudzi faktori, no kuriem valdošo aprindu zaglīgums ir tikai viens. Lielāka loma šajā visā ir stulbumam un gļēvumam, lai aizstāvētu savas nacionālās (t.sk. ekonomiskās) intereses.

Ritvars 2009-02-05 22:02
Ja naudas masa samazinās, tad katrs lats kļūst vērtīgāks ne tikai pret precēm un pakalpojumiem (apslāpst inflācija), bet arī pret citām valūtām. Brīvā tirgū tas izpaustos kā kursa kāpums, bet fiksēta kursa apstākļos parādās spiediens revalvēt (uzsveŗu, REvalvēt, celt kursu, nevis pazemināt, DEvalvēt!) latu.

Ivo 2009-02-05 23:35
-> Ritvaram. \"parādās spiediens revalvēt\" Vai arī mazinās spiediens devalvēt :) Tikai par kādu cenu... Naudas trūkums noslāpēs arī tos uzņēmējus, kas varētu pastāvēt, jo nebūs finansējuma pat pie garantēta eksporta tirgus. Kontrolēta pakāpeniska devalvācija šajos apstākļos būtu daudz labāka, jo nesamazinātu naudas daudzumu, bet importa pirktspēju. Pieaugtu pieprasījums pēc eksporta produkcijas.

Miervaldis 2009-02-06 10:29
Apmeklētāj, tev pa daļai ir taisnība.

emo 2009-02-06 16:40
prognoze : visaa pasaulee ljoti driiz iestaasies-ZIMBABVE

TRUMPIS to emo 2009-02-06 16:52
Bagātajām valstīm nedraud nekāda ZIMBABVE. Mums ir milzīga problēma pašiem par sevi pastāvēt, jo čekistpakalpiņu ļoti daudz un tie ir profesionāli izsaimniekotāji.

Ivo 2009-02-06 19:24
Atsevišķi ekonomisti ir kritizējuši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības paketi Latvijai, kas saglabā lata kursa piesaisti eiro, kamēr apkārtējo valstu valūtu kursi ir pazeminājušies. \"S VF ir pieļāvis kļūdu, Latvijas programmā atļaujot saglabāt piesaisti, kam nav nekādas jēgas, jo valūta ir pārvērtēta,\" uzskata Ņujorkas universitātes profesors Noriels Rubini. http://www.financenet. lv/zinas/latvija/article.php?i d=201544

Jānis Iesalnieks 2009-02-06 23:45
Ivo, man kā neekonomistam tev jautājums - kā mana ģimenes budžeta bilanci ietekmēs devalvācija, ja algu saņemu latos, bet ir pietiekami būtisks līzings eiro un bankā stāv latu noguldījums. Jaušu, ka man personīgi lata devalvācija ģimenes budžetu diezgan pamatīgi novilktu uz \"-\" pusi.

Jānis Iesalnieks 2009-02-06 23:52
P.S. Domāju, ka līdzīga situācija (iespējams ar lielākām eiro kredītsaistībām un bez latu noguldījuma) ir ļoti lielai daļai Latvijas vidusslāņa. Devalvācija smagi skartu vairākus simtus tūkstošus Latvijas ģimeņu, bet pozitīvo efektu, vismaz pirmajos gados (jo eksporta tirgu iekarot nebūtu nemaz tik viegli pat pie lētāka lata), justu tikai vietējie uzņēmēji (pie strādājošajiem šis efekts nonāktu ar krietnu novēlošanos). Pasaki, kā tu domā \'pārdot\' šādu ideju? Daudzi nobalsos ar kājām uz Īriju vai Lielbritāniju.

Ivo 2009-02-07 00:01
Pirmkārt, lielākajai daļai iedzīvotāju diemžēl vai par laimi ietaupījumu nav - tāda nu ir krīzes īpatnība, ka ietaupījumi šādos apstākļos tiek ātri \"noēsti\". Kaut kad bija aptauja, kurā tika konstatēts, ka darba zaudēšanas gadījumā lielākajai daļai Latvijas ģimeņu ir ietaupījumi tikai vienam mēnesim. Ietaupījumi ir mazākā problēma. Problēma ir tāda, ka devalvācija tiešām samazina dzīves līmeni jo sadārdzina importu un pastarpināti arī vietējo produkciju (bet daudz mazākā mērā). No otras puses, saglabājot esošo lata kursu mēs devalvēsim savus ienākumus, jo naudas apjoms apgrozībā strauji saruks līdz brīdim, kamēr tiks līdzsvarota ārējā tirdzniecība. Šī naudas aizplūde būs daudz bīstamāka, jo līdzekļi trūks ne tikai konkurētnespējīgiem uzņēmumiem, bet arī tiem, kas varētu veiksmīgi darboties. Būtība ir vienkārša. Ir vienalga, vai devalvācijas rezultātā par, piemēram, 15 % pieaug tavi izdevumi, vai arī devalvācija nenotiek, bet tādā paša apjomā tiek samazināta tava alga. Toties ekonomikai gan ir būtiska starpība, jo devalvācija stimulē vietējās produkcijas konkurētspēju, bet deflācija to nokauj pavisam.

Aldis Viesturs 2009-02-09 16:48
Deflācijas cilpa var izveidoties slēgtas ekonomikas apstakļos, Latvijas gadījumā deflācija var turpināties tikai līdz brīdim, kad Latvijas preces kļūs pietiekami lētas, lai būtu izdevīgi tās eksportēt. Devalvācija man vairāk saistās ar kolektīvo atbildību, jo sašaurināšana un algu samazināšana nepieciešama tikai atsevišķās, ar kredītu uzpūstās nozarēs. Ja dažiem būs slikti tā vai tā, nespējot atdot kredītu vai nu devalvācijas vai algas samazināšānas dēļ, tad vai ir jaciešs visiem ? Devalvācija var arī nepalielināt no ekporta ienākošo valūtu, kuru vajag kredītu atmaksai. Devalvācija palielinas eksportējoša kapitālista peļnu, bet tā visa var palikt ārzemēs, ja tekošais pasūtījums tiek un tiks pildīts, bet būtiska ražošanas paplašinasana nav gaidāma, tādēļ peļna netiks reinvestēta Latvijā, tad vienīgā nauda, kas no exporta paliek Latvijā ir algu izmaksas, un ienākošais valūtas daudzums pat samazināsies. Devalvācija kā tāda būtiski nesamazina importu, to nosaka cik lielas ir algas pēc pārēķina ārvalstu valūtā, algu samazinasana/deflācija importu samazina tikpat efektīvi kā delvācija, kas būtībā arī nav nekas cits, kā kolektīva algu apcirpšana un uzkrājumu latos izlaupīšana. Šādi raksti arī pastiprina deflācijas tendences, jo dzirdot runas par devalvācijas iespējamību, vai vēl vairāk, neizbegamību, rodas vēlēšanās konvertēt atlikušos latus citās valūtās, vēl vairāk samazinot latu naudas piedāvajumu.

Miervaldis 2009-02-10 18:01
Ja cenas turpinās pazemināties, un paliks pašreizējā sistēma, tad mūsu tautieši ne tikai iztērēs visu savu naudu, bet arī iekulsies parādos.

Autors -> Aldis 2009-02-10 18:55
1) Patiesībā nav pārāk daudz nozaru, kas pie pašreizējā lata kursa un pirktspējas ir konkurētspējīgas. Tevis pārstāvētā IT ir viens no izņēmumiem. Šajā rakstā situācija apskatīta no ekonomikas kopējā, nevis atsevišķas nozares izdevīguma viedokļa. Tomēr nedomāju, ka devalvācija radītu negatīvas sekas IT nozarē, jo eksporta ienākumi eiro paliktu tādi paši, bet latos attiecīgi palielinātos. Protams, ir jautājums, vai darba devēji negribētu saglabāt vecās latu algu likmes, bet par to ir jāšaubās, jo nozarē ir pietiekami liela konkurence uz darbaspēku. Ja algas netiktu piemērotas jaunajam lata kursam, darbaspēku ātri pārņemtu konkurenti. 2)Deflācija ir sliktāka par devalvāciju, jo algu un izmaksu samazināšanās ir tehniski sarežģīta - uzņēmums centīsies pēc iespējas ilgāk noturēt esošo algu līmeni (to nosaka arī salīdzinoši neelastīgā darba likumdošana), tāpat arī piegādātāju cenas samazināsies tikai pamazām un negribīgi. Bet naudas masas samazināšanās spiedīs no ieņēmumu puses. Rezultātā daudzi uzņēmumi bankrotēs. Turklāt naudas trūkums ekonomikā negatīvi skars arī tos uzņēmumus, kas darbojas veiksmīgi, jo nebūs pieejami investīciju un apgrozāmie līdzekļi. 3) Devalvācija viennozīmīgi palielina eksporta konkurētspēju un samazina importa konkurētspēju. To apliecina bezgala daudzi piemēri gan vēsturē, gan pašlaik. 4) Šādi raksti deflāciju nepalielina, jo nauda aizplūst nevis no ekonomikas, bet sliktākajā gadījumā no latiem uz eiro, bet atgriežas atpakaļ latos, kad veikalā jāveic ikdienišķais pirkums. 5) Sliecos uz domu, ka lats netiks devalvēts ne strauji, ne pakāpeniski, tāpēc par saviem latu uzkrājumiem laikam jau tev nav sevišķi jāuztraucas. Toties par šāda lēmuma sekām nopietni jāsatraucas Latvijas ekonomikai, un, tici man, tas skars arī tevi.

Jānis 2009-02-26 16:19
Nožēlojams raksts. Tad kad ir saķerts vīruss, nevajag rakstīt analītiskus darbus. 1. Lata devalvācija ir krimināla darbība. Savu valūtu devalvāciju var atļauties tikai totalitāras valstis. Vai, piemēram, dolārs ir kādreiz devalvēts? Latvijas banka ir izdevusi savu valūtu latu, kura ir pēc fiksēta kursa segta ar eiro. Ja Banka tagad izmainītu šo kursu, uzreiz: a) rastos jautājums, kur paliktu pārpalikušie eiro? b) latu turētāji straumēm dotos uz tiesu un pieprasītu Latvijas Bankai segt tās radītos zaudējumus sakarā ar atkāpšanos no noteiktā lata seguma. c) lats kā valūta beigtu pastāvēt. 2. Ja kaut kādā veidā novēršam minētos krimiālos aspektus, tad tāpat ieguvums-zaudējums būtu tāds - nekāds. No tā vai mēs visām apgrozībā esošajām latu zīmēm, cenām, dokumentiem un valūtas vienādojumiem latu pusē pierakstīsim vienu nullīti (10-kārtīga devalvācija), nekas namainīsies ekonomiskajās attiecībās. Ja kādam ir nevaldāma dziņa pēc lata devalvācijas, viņš var jaut tagad domās iztēloties šo nullīti uz visiem naudas apzīmējumiem kuri beidzas ar Ls. 3. Par šāda raksta autoriem politikā es balsotu tikai tad, ja bez viņiem būtu vēl tikai padomijas atraugu partijas.